Tag Archives: bankas

Bankas vai nebanku kreditori

Mūsdienās tiek uzskatīts, ka nebanku kreditori ir elastīgāki, piemērotāki cilvēkiem ar strauju dzīves ritmu. Bankas savukārt izmanto ļaudis, kuri mēdz plānot un apdomāt savu finanšu dzīves redzējumu un dara to, nesteidzoties.

Bankas vai nebankas

Kredīts

Ņemot vērā iepriekšminēto, katrs var izvērtēt sev svarīgos apkalpošanas faktorus (bankās – piesardzību, nebanku aizdevēju iestādēs – elastību un pielāgošanos) un izvēlēties savu aizdevēju.

Nenoliegšu, ka katram no tiem ir arī savi mīnusi. Piemēram, lai iegūtu bankas aizdevumu, var nākties kārtot dažādas formalitātes, saistīties ar citām iestādēm, piemēram, VID, VSAA, Valsts Zemes dienestu, kas pats par sevi nav nekas slikts, vienīgi aizņem laiku. Nebanku kreditora pretimnākošā politika var izraisīt jau tā ātri gribēta kredīta neapdomīgu aizņemšanos. Taču var saprast abu veidu aizdevēju praksi – tie pielāgojas dažādajam pieprasījumam finanšu tirgū, un dažreiz šī attieksme rada arī pārlieku iztapību, kas izpaužas nevajadzīgās formalitātēs vai pārsteidzīgos lēmumos.

Tādēļ katram no mums ir labi jāapdomā, pirms gribam gūt labumu no svešas naudas. Tās ir kredītsaistības, kuru neizpildes gadījumā (sliktākajā) ļaudis nonāk kredītu reģistra sarakstos un ir spiesti ierobežot savu kredīta vēlmi piespiedu līdzekļiem, sākot ar LAFPA piedāvājumu „sasiet” rokas” ar kredīta aizlieguma iesnieguma palīdzību līdz pat fiziskas personas maksātnespējas pasludināšanai.

Banku kredītu pakalpojumi

Rezumējot – banku pakalpojumi ir veidoti tā, lai būtu pēc iespējas mazāks risks gan aizdevējam, gan aizņēmējam (bet nepieciešams lielāks laika patēriņš), nebanku kreditori ir ātrāki, taču pastāv iespēja kļūdīties, neizvērtējot savu maksātspēju.

Latvijas bankas

BankaLai arī Latvija ir diezgan maza valsts, arī pie mums bankām ir ļoti liela ietekme. Bankas ietekmē teju visus finansiālos notikumus valstī un tām ir liela ietekme arī citās valstiskās sfērās. Latvijā ir divu līmeņu banku sistēma. Pirmajā līmenī ir centrālā jeb emisijas banka un otrajā līmenī ir komercbankas un krājaizdevu sabiedrības.

Latvijas galvenā, centrālā banka ir Latvijas Banka. Šī banka nedarbojas kā komercbanka, tā neapkalpo privātpersonas un to finanses. Šī banka darbojas ar valsts finansēm, un rīkojas valstiskā līmenī. Privātpersonas un arī juridiskas personas ikdienā izmanto komercbankas kuru skaits Latvija ir diezgan liels. Lielākā daļa šo banku pieder lielākām banku ķēdēm un Latvijā darbojas tikai pastarpināti, lai arī ir bankas kuras savas saknes var meklēt tieši Latvijā. Bankas ir dažādas un to darbības sfēras var atšķirties, tā kā Latvijā ir pieejamas gana daudz lielas un populāras bankas kuras sniedz ikdienā nepieciešamos pakalpojumus, daudzas bankas specializējas kādos citos, konkrētos finanšu pakalpojumos, piemēram, uzņēmējdarbības finansēšanā, kredītu izsniegšanā, naudas uzkrājumu veidošanā, ieguldījumu veikšanā un uzraudzīšanā un citās jomās.

Populāras bankas Latvijā ir:

  1. Banka Citadele;
  2. Swedbank;
  3. SEB banka;
  4. Un citas.

Šīs bankas ir tās, kuras parasti izvēlas privātpersonas un arī juridiskas personas bieži vien izlemj sadarboties  tieši ar šīm bankām. Tās ir iemantojušas gana labu slavu neskatoties uz to, ka banka Citadele ir bijusī Parex banka kura tautā izpelnījās ļoti sliktu slavu un bankrotēja.

Banku darbība

Naudas fiansesBanku sistēmai ir liela nozīme, jo tā mūsdienās nodrošina naudas līdzekļu apriti. Banku darbībai ir sena vēsture, jo tām līdzīgas iestādes darbojušās vēl  tālā senatnē pirms mūsu ēras Ēģiptē. Pirmā banka mūsdienu izpratnē  “Banca di San Georgio” bija nodibināta Dženovā 1407.gadā.

Banku darbība ir plaša un daudzpusīga, tāpēc arī ekonomikas teorijā piedāvā vairākas bankas definīcijas. Banka ir institūcija, kas pārvalda uz laiku brīvos līdzekļus un izsniedz tos klientiem kredītu veidā. Tā kā bankas veic aktīvu darbību, tad var arī teikt, ka banka ir uzņēmums, kas pērk un pārdod naudu.

Banku kredīta operācijas nodrošina depozīti jeb noguldījumi un banku pašu kapitāls, kas sastāda pavisam nelielu daļu kopējā bankas bilancē. Jo lielāks noguldījumu apjoms, jo augstāka banku kredītspēja. Par piesaistītiem līdzekļiem banka maksā procentus noguldītājiem, savukārt, par aizdotajiem līdzekļiem jeb kredītiem, banka saņem augstākus procentus. Procentu starpība ir banka peļņas pamatā. Bankas sniedz arī dažādus finanšu pakalpojumus, iekasējot komisijas maksu, kas mūsdienās veido bankas peļņas ievērojamu daļu.

Pasaulē dominē divu līmeņu banku sistēma. Galvenā ir centrālā banka, zem tās ir dažāda veida komercbankas un kredītiestādes.  Noteicošā tātad ir centrālā banka, jo tā nodrošina kontroli pār naudas apgrozību.

Centrālajai bankai ir daudz funkcijas:

  • Tā izlaiž jeb emitē nacionālo naudu;
  • Tā nosaka oficiālo kursu nacionālās naudas vienības apmaiņai pret ārvalstu valūtu;
  • Tā veic operācijas naudas tirgū;
  • tā glabā valsts zeltu un valūtas rezerves;
  • Tā veic komercbanku un pārējo kredītiestāžu darbības uzraudzību.

Komercbanku pamatfunkcijas ir noguldījumu piesaistīšana un kredītu izsniegšana. Bankas var tirgot arī vērtspapīrus un veikt citas operācijas. Komercbankas var būt universālas un specializētas. Universālās veic visu veidu banku operācijas, bet specializētās pievēršas viena vai dažu banku operāciju veidu veikšanai.  Tās var būt investīciju, hipotēku nozaru bankas.

Dažādās valstīs banku sistēmas ir izveidojušās visai līdzīgas. Eiropas valstīs centrālā banka ir valsts banka. Latvijā šīs funkcijas pilda Latvijas Banka, kura dibināta 1922. gadā 7. septembrī. Centrālā banka nosaka komercbankām obligāto rezervju normu, pēc kuras var aprēķināt obligāto rezervju apjomu.

Populāras bankas Latvijā

Var minēt tādas kā:

  • DNB banka.
  • Rietumu banka.
  • Norvik banka.
  • Aizkraukles banka.
  • ABLV banka.
  • Privatbank.
  • Latvijas Pasta banka.
  • NORD banka.
  • Un citas bankas.

Latvijā ik pa laikam ienāk arī jaunas bankas un līdzīgas finanšu institūcijas, bankas arī mēdz aiziet no Latvijas tirgus vai mainīt nosaukumus, īpašniekus. Papildus bankām var minēt arī tādu iestādi kā BIGBANK. Šī arī ir banka, bet tā specializējas kredītu izsniegšanā un citāda veida finansu palīdzības sniegšanā.

Latvijas bankas sniedz tādus pašus pakalpojumus kā jebkurā citā pasaules valstī. Klientiem ir iespējams noguldīt naudu, veidot uzkrājumus, saņemt norēķinu kartes un arī kredītkartes, var saņemt kredītus un veikt ieguldījumus. Protams, jau minēts, ka dažas bankas specializējas kādās konkrētās sfērās.

Latvijas iedzīvotāji ir samērā aizdomīgi jautājumos par bankām, jo ir nācies saskarties ar vairākiem, ļoti nepatīkamiem, atgadījumiem saistībā ar bankām. Latvijā ir bijušas bankas kuras ir bankrotējušas tādējādi radot ļoti lielus zaudējumus gan valstij gan individuāliem iedzīvotājiem. Šī pieredze ir radījusi šaubas un neuzticību, īpaši vecākajā paaudzē kura ir saskārusies ar vairākiem šādiem gadījumiem. Jaunākajos laikos varam atsaukt atmiņā Parex banku kura atstāja ļoti negatīvu iespaidu uz tautas attieksmi pret bankām, jo nācās tērēt lielas naudas summas tās glābšanai, kas tā arī neizdevās. Taču, lai arī kāda būtu bijusi vēsture, bankas Latvijā ir ļoti daudz un to darbība ir gana veiksmīga. Mūsdienās tiek piedāvāts ļoti plašs pakalpojumu klāsts un cilvēkiem ir lielas iespējas izvēlēties.

Kuru banku izvēlēties lielas naudas noguldījumiem?

Tiem, kas vēlas ievērot īpašu piesardzību ir ieteicams glabāt naudu vairākās valūtās un noteikti savstarpēji nesaistītās valstīs. Labā ziņa glabājot naudu par piemēru EUR valūtā un USD ir tā, ka iespējā kādai no šīm lielajām valūtām dramatiski zaudēt vērtību ir samērā neliela, savukārt bankas Jūsu noguldītos naudas līdzekļus investē ilgtermiņa depozītos, kas nozīmē to, ja viena no valūtām zaudē savu vērtību, tad otras vērtība palielinās, līdz ar to Jūs savus līdzekļus nezaudēsiet.

Protams, ka var gadīties visādi, jo dzīvē nekad, neko nevar paredzēt, taču šis ir ļoti drošs veids, kā noguldīt naudu bankā neuztraucoties par to, ka tā varētu pazust. Vēl viena iespēja ir atvērt individuālo seifu kādā uzticamā Latvijas vai ārzemju bankā, tomēr, seifā glabājot naudu, ir savi mīnusi, jo tāpat kā, turot to mājās, šī nauda netiek ieguldīta, līdz ar to arī procenti par naudas noguldījumu Jums nebūs. Svarīgi ir ņemt vērā to, ka seifa uzturēšanas komisija ir apmēram 20 eiro, kas var būt atšķirīgi dažādās bankās. Vēlamā summa, kuru glabājiet seifā, nedrīkstētu pārsniegt vairāk, kā 2 % – 6 % no Jūsu kopējā uzkrājuma. Prātīgi ir diversificēt savu naudu un ļaut tai taisīt vēl vairāk naudu. Ieguldi zeltā, kas ir taustāma vērtība un, kura cena nākotnē ir prognozējama, ka tā tikai kāps. Kāpēc? Tāpēc, ka zelta krājumi pasaulē ik dienu sarūk.

Tas ir izskaidrojams ar to, ka katru reizi, kad zelts tiek pārkausēts, tas zaudē 0.8 % – 1.2 % no savas kopējās masas un jo biežāk tas tiek pārkausēts, jo mazāk zelts paliek pāri. Jo zelts mazāk, jo lielāka tā vērtība. Taču jāņem vērā fakts, ka pasaulē vēl ir pietiekoši daudz zināmu zelta raktuvju, kurās tiek atrasts zelts dažreiz pat kilogramos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc finanšu tirgū pie zelta var redzēt tā cenu lejupslīdi.

Kādus pakalpojumus piedāvā bankas?

Bankas Latvija nereti nāk klajā ar jauniem un bieži vien grūti saprotamiem pakalpojumiem. Kādi tad ir šie banku pakalpojumi un vai Tev tie ir nepieciešami? Bankas piedāvā tādus pakalpojumus, kā naudas pārvaldību, klientu elektroniskos kanālus, tirdzniecības un piegādātāju finansēšanu, konta apkalpošanu, naudas pārskaitījumu apdrošināšanu, noguldījumu investēšanu, pensiju fondu uzkrāšanu, vienkārša krājkonta atvēršanu un daudzus citus pakalpojumus.

Sāksim ar to, ka banku galvenais pakalpojums ir konta apkalpošana. Bez konta, iedzīvotajiem nav iespējas veikt norēķinus starptautiski un droši. Pateicoties konta pārskaitījumiem, naudu varam pārsūtīt dažu minūšu laikā, kas atvieglo cilvēku dzīvi un ietaupa daudz laiku. Konta izmaksas parasti ir 2 līdz 20 eiro gadā, atkarībā no tā kāda kredītkarte ir izvēlēta. Kredītkaršu piedāvājumi katrā bankā ir atšķirīgi, taču kopīgi visām bankām ir mastercard visa card un studentu vai jauniešu karte.

Par noguldījumiem un banku drošību ir dažādi uzskati, taču bankas galvenais mērķis ir veidot klienta noguldījumiem peļņu.  Savukārt peļņas mērķis ir apsteigt gada inflācijas procentu likmi, tādā veidā padarot noguldījumu banka pelnošu. Svarīgi ir atcerēties to, ka nevajadzētu noguldīt vienā bankā vairāk, kā 100 tūkstošus eiro. Ja Jūsu iekrātā naudas summa pārsniedz 100 tūkstošus, tad vislabāk būtu šo naudu turēt vairākās savstarpēji nesaistītās bankās.

Nelieli kredīti no bankām

Laikā, kad īstermiņa aizdevumi guvuši lielu popularitāti sabiedrības vidū arī banku piedāvājumu klāsts kļuvis plašāks un mūsdienīgāks, un nelieli kredīti no bankām, tagad pieejami vairākās mūsdienīgās variācijās.

Kredīti

Bankas tāpat, kā nebanku aizdevēji, piedāvā patēriņa kredītus, kuru saņemšanai nav nepieciešam ķīla vai galvotājs un par vienīgo aizdevuma nodrošinājumu kalpo fakts, ka persona saņem regulārus un pietiekoši lielus ikmēneša ienākumus, kas ļautu segt aizdevumu. Patēriņa kredīts ir neliels īstermiņa aizdevums, kura atmaksu iespējams veikt pa daļām. Banku piedāvāto patēriņa kredītu maksimālais apjoms parasti ir 3 mēnešalgu apmērā, un maksimālais atmaksas termiņa ilgums līdz 5 gadiem, taču tas atkarīgs no katras bankas individuālajiem nosacījumiem.

Patēriņa kredīti tiek piedāvāti tad, ja klients vēlas saņemt nelielu aizdevumu:

  • Lielāku pirkumu veikšanai, piemēram, auto vai sadzīves tehnikas iegādei,
  • Ceļojuma iegādei,
  • Medicīnas pakalpojumu apmaksai,
  • Remontdarbu veikšanai, piemēram, mājokļa remontam, ja klients aizdevuma saņemšanai nevēlas norādīt nekustamā īpašuma ķīlu,
  • Citiem nelieliem, vienreizējiem izdevumiem.

Piesakot patēriņa kredīti pie kāda no banku aizdevējiem, jārēķinās ar to, ka tā noformēšanas process varētu būt mazliet sarežģītāks, kā pie nebanku aizdevēja, taču procentu maksa par aizdevumu, būs mazāka, vismaz tad, ja kredīts tiek noformēts ilgtermiņā.

Pie nelieliem kredītiem no bankām, varētu pieskaitīt arī banku izsniegtās kredītkartes, kredītlīnijas un overdraftus. Šie nelielie aizdevumi vairāk domāti, dažādu neparedzētu preču un pakalpojumu apmaksai, kā arī izkļūšanai no negaidītām, īslaicīgām naudas grūtībām. Šāda veida aizdevums kalpo, kā drošības spilvens un ir jūs rīcībā visu laiku, kopš tā noformēšanas brīža. Aizdevumu lielākā priekšrocība ir iespēja to izmantot tieši tad, kad tas visvairāk nepieciešams, maksājot procentus tikai par to aizdevuma daļu, kas izlietota, respektīvi, ja aizdevums netiek tērēts, par to nav jāmaksā procentu maksa.

Šobrīd klasiskās kredītkartes, nebanku aizdevēji aizstājuši ar virtuālo kredītlīniju, kas darbojas gluži tāpat, kā kredītkarte, taču nav taustāma un par to nav jāmaksā gada apkalpošanas maksa, kas vairumā ganījumu diezgan liela.

Visvienkāršāk nelielu aizdevumu ir saņemt bankā, kuras klients jūs jau esat, taču, protams, pastāv iespēja pieteikties kredītam pie jebkura banku aizdevēja, kura piedāvājums jums licies saistošs un izdevīgs. Ja esat nolēmis pieteikties aizdevumam, bankā, kurā jums nav atvērts bankas konts, visticamāk jums tiks prasīt konta izraksts no bankas, kurā jums tāds jau ir, kā arī būs nepieciešamība atvērt jaunu bankas kontu pie kreditora, taču jau vēlaties pieteikties aizdevuma bankā, kuras klients jau esat to varat izdarīt klientu apkalpošanas centrā vai arī mājas lapā, ja banka šādu opciju piedāvā.

Aizņemoties īstermiņa aizdevumus, esat uzmanīgs un izvērtējiet savas iespējas tos atmaksāt laikus.