Category Archives: Bankas

Latvijas bankas

BankaLai arī Latvija ir diezgan maza valsts, arī pie mums bankām ir ļoti liela ietekme. Bankas ietekmē teju visus finansiālos notikumus valstī un tām ir liela ietekme arī citās valstiskās sfērās. Latvijā ir divu līmeņu banku sistēma. Pirmajā līmenī ir centrālā jeb emisijas banka un otrajā līmenī ir komercbankas un krājaizdevu sabiedrības.

Latvijas galvenā, centrālā banka ir Latvijas Banka. Šī banka nedarbojas kā komercbanka, tā neapkalpo privātpersonas un to finanses. Šī banka darbojas ar valsts finansēm, un rīkojas valstiskā līmenī. Privātpersonas un arī juridiskas personas ikdienā izmanto komercbankas kuru skaits Latvija ir diezgan liels. Lielākā daļa šo banku pieder lielākām banku ķēdēm un Latvijā darbojas tikai pastarpināti, lai arī ir bankas kuras savas saknes var meklēt tieši Latvijā. Bankas ir dažādas un to darbības sfēras var atšķirties, tā kā Latvijā ir pieejamas gana daudz lielas un populāras bankas kuras sniedz ikdienā nepieciešamos pakalpojumus, daudzas bankas specializējas kādos citos, konkrētos finanšu pakalpojumos, piemēram, uzņēmējdarbības finansēšanā, kredītu izsniegšanā, naudas uzkrājumu veidošanā, ieguldījumu veikšanā un uzraudzīšanā un citās jomās.

Populāras bankas Latvijā ir:

  1. Banka Citadele;
  2. Swedbank;
  3. SEB banka;
  4. Un citas.

Šīs bankas ir tās, kuras parasti izvēlas privātpersonas un arī juridiskas personas bieži vien izlemj sadarboties  tieši ar šīm bankām. Tās ir iemantojušas gana labu slavu neskatoties uz to, ka banka Citadele ir bijusī Parex banka kura tautā izpelnījās ļoti sliktu slavu un bankrotēja.

Banku darbība

Naudas fiansesBanku sistēmai ir liela nozīme, jo tā mūsdienās nodrošina naudas līdzekļu apriti. Banku darbībai ir sena vēsture, jo tām līdzīgas iestādes darbojušās vēl  tālā senatnē pirms mūsu ēras Ēģiptē. Pirmā banka mūsdienu izpratnē  “Banca di San Georgio” bija nodibināta Dženovā 1407.gadā.

Banku darbība ir plaša un daudzpusīga, tāpēc arī ekonomikas teorijā piedāvā vairākas bankas definīcijas. Banka ir institūcija, kas pārvalda uz laiku brīvos līdzekļus un izsniedz tos klientiem kredītu veidā. Tā kā bankas veic aktīvu darbību, tad var arī teikt, ka banka ir uzņēmums, kas pērk un pārdod naudu.

Banku kredīta operācijas nodrošina depozīti jeb noguldījumi un banku pašu kapitāls, kas sastāda pavisam nelielu daļu kopējā bankas bilancē. Jo lielāks noguldījumu apjoms, jo augstāka banku kredītspēja. Par piesaistītiem līdzekļiem banka maksā procentus noguldītājiem, savukārt, par aizdotajiem līdzekļiem jeb kredītiem, banka saņem augstākus procentus. Procentu starpība ir banka peļņas pamatā. Bankas sniedz arī dažādus finanšu pakalpojumus, iekasējot komisijas maksu, kas mūsdienās veido bankas peļņas ievērojamu daļu.

Pasaulē dominē divu līmeņu banku sistēma. Galvenā ir centrālā banka, zem tās ir dažāda veida komercbankas un kredītiestādes.  Noteicošā tātad ir centrālā banka, jo tā nodrošina kontroli pār naudas apgrozību.

Centrālajai bankai ir daudz funkcijas:

  • Tā izlaiž jeb emitē nacionālo naudu;
  • Tā nosaka oficiālo kursu nacionālās naudas vienības apmaiņai pret ārvalstu valūtu;
  • Tā veic operācijas naudas tirgū;
  • tā glabā valsts zeltu un valūtas rezerves;
  • Tā veic komercbanku un pārējo kredītiestāžu darbības uzraudzību.

Komercbanku pamatfunkcijas ir noguldījumu piesaistīšana un kredītu izsniegšana. Bankas var tirgot arī vērtspapīrus un veikt citas operācijas. Komercbankas var būt universālas un specializētas. Universālās veic visu veidu banku operācijas, bet specializētās pievēršas viena vai dažu banku operāciju veidu veikšanai.  Tās var būt investīciju, hipotēku nozaru bankas.

Dažādās valstīs banku sistēmas ir izveidojušās visai līdzīgas. Eiropas valstīs centrālā banka ir valsts banka. Latvijā šīs funkcijas pilda Latvijas Banka, kura dibināta 1922. gadā 7. septembrī. Centrālā banka nosaka komercbankām obligāto rezervju normu, pēc kuras var aprēķināt obligāto rezervju apjomu.

Populāras bankas Latvijā

Var minēt tādas kā:

  • DNB banka.
  • Rietumu banka.
  • Norvik banka.
  • Aizkraukles banka.
  • ABLV banka.
  • Privatbank.
  • Latvijas Pasta banka.
  • NORD banka.
  • Un citas bankas.

Latvijā ik pa laikam ienāk arī jaunas bankas un līdzīgas finanšu institūcijas, bankas arī mēdz aiziet no Latvijas tirgus vai mainīt nosaukumus, īpašniekus. Papildus bankām var minēt arī tādu iestādi kā BIGBANK. Šī arī ir banka, bet tā specializējas kredītu izsniegšanā un citāda veida finansu palīdzības sniegšanā.

Latvijas bankas sniedz tādus pašus pakalpojumus kā jebkurā citā pasaules valstī. Klientiem ir iespējams noguldīt naudu, veidot uzkrājumus, saņemt norēķinu kartes un arī kredītkartes, var saņemt kredītus un veikt ieguldījumus. Protams, jau minēts, ka dažas bankas specializējas kādās konkrētās sfērās.

Latvijas iedzīvotāji ir samērā aizdomīgi jautājumos par bankām, jo ir nācies saskarties ar vairākiem, ļoti nepatīkamiem, atgadījumiem saistībā ar bankām. Latvijā ir bijušas bankas kuras ir bankrotējušas tādējādi radot ļoti lielus zaudējumus gan valstij gan individuāliem iedzīvotājiem. Šī pieredze ir radījusi šaubas un neuzticību, īpaši vecākajā paaudzē kura ir saskārusies ar vairākiem šādiem gadījumiem. Jaunākajos laikos varam atsaukt atmiņā Parex banku kura atstāja ļoti negatīvu iespaidu uz tautas attieksmi pret bankām, jo nācās tērēt lielas naudas summas tās glābšanai, kas tā arī neizdevās. Taču, lai arī kāda būtu bijusi vēsture, bankas Latvijā ir ļoti daudz un to darbība ir gana veiksmīga. Mūsdienās tiek piedāvāts ļoti plašs pakalpojumu klāsts un cilvēkiem ir lielas iespējas izvēlēties.

Kuru banku izvēlēties lielas naudas noguldījumiem?

Tiem, kas vēlas ievērot īpašu piesardzību ir ieteicams glabāt naudu vairākās valūtās un noteikti savstarpēji nesaistītās valstīs. Labā ziņa glabājot naudu par piemēru EUR valūtā un USD ir tā, ka iespējā kādai no šīm lielajām valūtām dramatiski zaudēt vērtību ir samērā neliela, savukārt bankas Jūsu noguldītos naudas līdzekļus investē ilgtermiņa depozītos, kas nozīmē to, ja viena no valūtām zaudē savu vērtību, tad otras vērtība palielinās, līdz ar to Jūs savus līdzekļus nezaudēsiet.

Protams, ka var gadīties visādi, jo dzīvē nekad, neko nevar paredzēt, taču šis ir ļoti drošs veids, kā noguldīt naudu bankā neuztraucoties par to, ka tā varētu pazust. Vēl viena iespēja ir atvērt individuālo seifu kādā uzticamā Latvijas vai ārzemju bankā, tomēr, seifā glabājot naudu, ir savi mīnusi, jo tāpat kā, turot to mājās, šī nauda netiek ieguldīta, līdz ar to arī procenti par naudas noguldījumu Jums nebūs. Svarīgi ir ņemt vērā to, ka seifa uzturēšanas komisija ir apmēram 20 eiro, kas var būt atšķirīgi dažādās bankās. Vēlamā summa, kuru glabājiet seifā, nedrīkstētu pārsniegt vairāk, kā 2 % – 6 % no Jūsu kopējā uzkrājuma. Prātīgi ir diversificēt savu naudu un ļaut tai taisīt vēl vairāk naudu. Ieguldi zeltā, kas ir taustāma vērtība un, kura cena nākotnē ir prognozējama, ka tā tikai kāps. Kāpēc? Tāpēc, ka zelta krājumi pasaulē ik dienu sarūk.

Tas ir izskaidrojams ar to, ka katru reizi, kad zelts tiek pārkausēts, tas zaudē 0.8 % – 1.2 % no savas kopējās masas un jo biežāk tas tiek pārkausēts, jo mazāk zelts paliek pāri. Jo zelts mazāk, jo lielāka tā vērtība. Taču jāņem vērā fakts, ka pasaulē vēl ir pietiekoši daudz zināmu zelta raktuvju, kurās tiek atrasts zelts dažreiz pat kilogramos. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc finanšu tirgū pie zelta var redzēt tā cenu lejupslīdi.