Budžets

Latvijas Zinātņu akadēmijas terminoloģijas komisijas interneta vietnē atrodamā definīcija skan šādi: „Budžets ir valsts, pašvaldību uzņēmumu, iestāžu, ģimeņu un atsevišķu personu naudas ienākumu un izdevumu bilance noteiktā laika periodā, piemēram, viesnīcas gada budžets”. Atsevišķas ieņēmumu un izdevumu grupas sauc par budžeta posteņiem. Valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu un izdevumu plāns noteiktam periodam, parasti gadam. Katram periodam sastāda plāna budžetu un pārskata budžetu. Plāna budžets nepieciešams, lai pa atsevišķiem veidiem plānotu valsts ieņēmumus un saskaņotu ar tiem valsts izdevumus. Pārskata budžets atspoguļo faktiskos ieņēmumus un izdevumus noteiktā periodā. Gan plāna, gan pārskata budžetu apstiprina valsts varas augstākā institūcija.

Budžeta plānošana ir veids, kā mazināt satraukumu par finansēm un cilvēka nākotni. Tas ir paņēmiens, kā pārvaldīt savus ienākumus un izdevumus. Plānot budžetu nozīmē kontrolēt savas finanses, izvēloties veidus, kā labprātāk savu naudu izmantot. Budžets palīdz ieviest kārtību finansēs un ietaupīt naudu. Izveidojot budžetu, varam iemācīties tērēt apzinīgi un apzināti, iegūstot vajadzīgos līdzekļus nepieciešamajām budžeta pozīcijām.

Lai runātu par budžetu, var pavērot savas valsts attīstību. Piemēram, Latvijas budžetā šogad, sastādot budžetu nākamajam gadam, bija paredzēts to sākt apspriest jau februārī vai martā, kā to paredz Eiropas Komisijas prasības, tātad plānošana notiek gandrīz gadu uz priekšu. Budžeta mērķis ir ekonomikas izrāviens, kas ir Nacionālā attīstības plāna virsmērķis. Budžeta ieņēmumi plānoti 7,4 miljardu apmērā, izdevumi – 7,7 miljardu apmērā. Pieļaujamais budžeta deficīts ir 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta, bet IKP paredzēts 26,1 miljarda eiro apmērā. Ja mēs ģimenes vai uzņēmuma budžetu salīdzinām ar valsts budžetu, mēs gluži tāpat varam plānot ienākumus, izdevumus un prioritātes. Latvijas valsts galvenās budžeta prioritātes ir iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes sekmēšana un izglītības kvalitātes uzlabošana. Tāpat ienākumi tiek plānoti jau 2017. un 2018. gadam, kā arī tiek veidota valsts fiskālā nodrošinājuma rezerve.

Paraugam izvēloties valsts budžeta praksi, katra mājsaimniecība var izveidot savu budžetu, gan izvēloties prioritātes, gan samērojot izdevumus ar ienākumiem. Tipisks mājsaimniecības budžets varētu izskatīties šādi:

Ienākumi

  • algas
  • procentu ienākumi no investīcijām
  • cita veida ienākumi

Uzkrājumu veidošana

  • pensiju fondi
  • investīcijas
  • citi ietaupījumi

Nodokļu maksājumi

  • zemes nodoklis
Mājas/dzīvokļa uzturēšana
  • īre vai hipotekārā kredīta atmaksa
  • apdrošināšana
  • remonts un uzturēšana
  • uzlabojumi dzīvesvietā
Komunālie maksājumi
  • ūdens
  • elektrība
  • atkritumu izvešana
  • telefona rēķins
  • mājas apkures izdevumi

Pārtikas izdevumi

  • ēšana ārpus mājas
  • pārtikas iepirkumi

Transporta izdevumi

  • maksājumi par auto
  • auto apdrošināšana
  • degvielas izdevumi
  • remonts
  • nodokļi

Medicīnas izdevumi un sporta klubu apmeklējumi

Parādu maksājumi

Izklaide

  • dators
  • atvaļinājums, brīvdienas
  • kino
  • video
  • hobiji

Cits

  • personiskās higiēnas preces
  • dāvanas
  • labdarība
  • mājsaimniecības piederumi
  • citi

Budžets ir viens no visbiežākajiem strīdus āboliem, viens no visbiežāk apspriestajiem tematiem gan valsts, gan ģimenes sarunās. Veiksmīgs budžets ļauj cilvēkiem būt mierīgiem par savu nākotni, jo nav jāuztraucas par obligātajiem maksājumiem un neparedzētiem notikumiem, kas var izraisīt vajadzību pēc naudas. Esam bijuši liecinieki gan globālām finanšu krīzēm, kas balstītas uz negodīgiem veidiem gūt peļņu (2008. gada banku krīze), gan vieglprātīgai personīgās naudas tērēšanas taktikai, kas pastāv ikvienā sabiedrībā un kuru novēršana lielākoties sekmējas, sastādot labi plānotu budžetu un izpildot to.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *