Monthly Archives: February 2016

Budžeta plānošanas ieteikumi

Ir nepieciešams veids, kā turēties pie plānotā budžeta. Viens no ieteikumiem ir katru nedēļu sekot savām finansēm, piemēram, vienu stundu nedēļas nogalē veltot izdevumu apkopojumam, lai sekotu, kā veicas. Vai arī reizi nedēļā vai mēnesī, ja tas ir ģimenes budžets, nolemt sapulcēties vienkopus, lai kopīgi aprunātos, cik daudz tiek nopelnīts, tērēts un cik – ietaupīts. Tādējādi ir viegli sekot katram izdevumam. Ja patiešām vēlamies, lai budžeta plāns piepildītos, kopīga sadarbība ir veiksmes atslēga.

Budžeta plānotājus piedāvā arī bankas, kuras savu klientu atbalstam ir speciāli izveidojušas šādu finanšu instrumentu, un bieži vien tos var apskatīt un izmēģināt banku mājas lapās. Piemēram, Swedbank ir ļoti labs instruments, kā plānot savu budžetu. Tāpat ir mobilo telefonu aplikācijas, kas piedāvā budžeta plānotājus. Un, protams, ekonomistu sarakstītas grāmatas par šo tēmu – bezgala lielā skaitā, kuras var gan iegādāties grāmatnīcā, vai, ja vēlaties plānot budžetu un šur tur ietaupīt, tad – izvēlēties bibliotēkās.

Ar ko tad jāsāk budžeta plānošana?

Pirmkārt, ir jābūt mērķim. Mums ir nauda, tātad ir ienākumi, un ir vajadzības. Saraksta augšgalā, protams, nonāk pašas nepieciešamākās vajadzības izdzīvošanai. Saraksts ir atšķirīgs katram plānotājam, tas atkarīgs no tā rocības un vērtību skalas. Ja dažu maciņš pieļauj tikai pārtikas, komunālo maksājumu, higiēnas līdzekļu, saimniecības preču iegādi, citi sarakstam pievieno transporta izdevumus, maksu par izglītību, izklaidi, dāvanām, veselības uzturēšanu, naudu neparedzēti gadījumiem. Vēl citi papildinās šo sarakstu ar ceļojumiem, labdarību, ietaupījumu palielināšanu – atkarībā no ienākumu lieluma. Budžeta plānošana ļaus redzēt, kur nauda tiek tērēta un kur tā var tikt ietaupīta. Iespējams, sākumā plānotājs pat nenojautīs, cik daudz naudas tiek tērēts, piemēram, ātrās ēdināšanas iestādēs vai izklaidei. Budžeta plānošana palīdzēs redzēt, kur nokļūst nauda un iemācīs, kā ietaupīt atbilstoši plānotāja dzīvesveidam. Ja zināms, ka finanses ir ierobežotas, ir iespējams novērst impulsīvos pirkumus, bet veiksmīgas budžeta izpildes gadījumā pēc dažiem mēnešiem pieejamās naudas daudzums būs palielinājies.

Pirmajā mēnesī, sākot budžeta plānošanu, var katrai izdevumu pozīcijai pretī pierakstīt iespējamo summu, kas atvēlēta tēriņiem, tā, lai visu pozīciju tēriņu summas kopā sastādītu ienākumu kopējo vērtību. Mēneša laikā top skaidrs, vai naudas daudzums, kas nepieciešams noteiktiem izdevumiem, jāsamazina vai jāpalielina, atkarībā no tā, vai pozīcijas pārtērē budžetā paredzēto naudu, vai varbūt tās nepieprasa tik daudz līdzekļu, cik sākotnēji plānots.

Vēl viens variants, kā plānot ir – pirmajā laikā pierakstīt visus tēriņus. Piemēram, pirmos trīs mēnešus pierakstīt ikkatru izdevumu, tad sagrupēt šos izdevumus pa pozīcijām un nonākt pie secinājuma, cik tiek tērēts šīm vajadzībām. Kad darbs pabeigts, var ļaut budžetam vai nu mierīgi dzīvot savu dzīvi, vai to paplānot. Teiksim, kad zināmi izdevumi, varētu vēlēties kaut kam krāt. Varbūt šajos trīs mēnešos bez kaut kā būtu bijis iespējams iztikt. Ja ieplānota vēl viena jauna pozīcija, visticamāk, tiks ieviests taupības režīms. Lai ietaupītu, palīdz atteikšanās no impulsīviem pirkumiem, pārtikas produktu saraksta sastādīšana, taupīgāka elektroenerģijas lietošana, sabiedriskā transporta izmantošana auto vietā, izvēle nokļūt vajadzīgajā vietā kājām, nevis izmantojot transportu, un tamlīdzīgas darbības. Varbūt iespējams atteikties no kāda kaitīga ieraduma, varbūt produktu klāstā dārgākos nomainīt ar produktiem par izdevīgākām cenām, veikt rūpīgāku zīmolu izvēli. Līdz ar to radīsies liekie līdzekļi jaunajai budžeta pozīcijai. Galvenais ir izveidot savu budžeta plānu un sekot tam.